Vai catar coquinho.

Visu laiku vissmieklīgākie 27 mūzikas albūmu vāki

Posted in Izklaide, Uncategorized by vivsne on aprīlis 28, 2008

Lai uztaisītu labu mūzikas vāku ir vajadzīgas labas idejas un izdoma, jo tad tikai var piesaistīt klientus. Bet šie 27 mūzikas albūmu vāki, tādi nav .

1.The Handless Organist

2.Ken ”By Request only”

3.The Braillettes

4.The Frivolous Five ”Sour Cream and Other Delights”

5.The Mcdonald Sisters ”I`ve Got Conifidence”

6.Alex Dobkin” Living With Lesbians”

7.Tino ”Por Primera Vez”

8.Swamp Dogg ”Rat On”

9.The Best of The Singing Postman

10.Gary Deep Bradford ” Sings for You and You and You”

11.Hello Lovers, Roger Nusic Here for You Only

12. Mike Crain ”God`s Power”

13.Paddy Roberts ”Songs for Gay Dogs”

14.Beastiality

15.Freaddy Gage ”All My Friends Are Dead”

16.Svenne & Lotte

17.Millie Jakson

18.Millie Jakson ”E.S.P.”

19.The Minister`s Quartet ”Let Me Touch Him

20.Heino

21.Pat Boone ”In a Metal Mood”

22.Lenny Dee ”Down South”

23.Stuff Party

24.The Cooper Family ”I`m god`s child”

25.Butch Yelton and Upbound ”Swing That Gospel Axe”

26.Christian Crusader with Al Davis

27.Somethig Special

http://www.topsocialite.com/the-27-most-hilarious-album-covers-of-all-time/

Advertisements

F. Nīče nedaudz par budismu (Antikrists)

Posted in Filozofija, Uncategorized by pandaselephants on aprīlis 27, 2008

20

Apsūdzēdams kristietību, es negribētu nodarīt netaisnību radniecīgai un vēl lielāku piekritēju skaitu ieguvušajai reliģijai – budismam. Abas sader kopā kā nihilistiskas reliģijas; tās dekadences reliģijas, bet dīvainā veidā atšķirīgas. Par to, ka tās tagad iespējams salīdzināt, kristietības kritiķis ir dziļi pateicīgs indiešu gudrajiem.

Budisms ir simtkārt reālistiskās par kristietību. Tas izmanto no gadu tūkstošiem ilgas filosofiskas kustības izrietošu objektīvu un aukstasinīgu problēmu izvirzīšanas metodi. Dieva jēdziens jau bija atmests, kad radās budisms. Budisms ir vienīgā patiesi pozitīvā reliģija, ko mums rāda vēsture, pat savā atziņas teorijā (stingrā fenomenālismā) tas nesaka vairs “Cīņa pret grēkiem”, bet gan, priekšplānā izvirzot realitāti, “cīņa pret ciešanām”. Pašapmānu ar morāles jēdzieniem budisms jau atmetis – ar to budisms dziļi atšķiras no kristietības; manā valodā – tas faktiski nostājies viņpus labā un ļaunā. Divi fizioloģiski fakti, uz kuriem budisms balstās un kurus aplūko, ir, pirmkārt, pārlieku lielā sensibilitāte, kas izpaužas kā rafinēta sāpju spēja, un, otrkārt, pārapgarotība, pārāk ilga dzīve jēdzienu un loģisko procedūru sfēra, kuras dēļ personiskais instinkts cieš zaudējumus “nepersoniskā” labā (abus stāvokļus no savas pieredzes pazīs vismaz daži mani lasītāji, man pašam līdzīgie – “objektīvie”). Šie psiholoģiskie nosacījumi ir izraisījuši depresiju, kuras profilakse Buda izmanto dzīvi brīvībā, klejotāju dzīvi; mērenību izvēlē un uzturā, piesardzību pret visu spirituosa (spirtu saturoš [latīņu val.] ); tādu pašu piesardzību pret visiem afektiem, kas rada žulti un sakarsē asinis; nekādu rūpju ne par sevi, nedz citiem. Viņš izvirza priekšstatus, kas vai nu dod mieru, vai uzjautrina – viņš atrod līdzekli atradināties no citiem cilvēkiem. Viņš saprot labsirdību, labambūšanu kā prasību pēc veselības. Lūgšana ir atmesta tāpat kā askētisms; nekāda kategoriska imperatīva, nekādas piespiešanas vispār – pat ne klosterī, no kura vienmēr var aiziet.

Tie visi ir līdzekļi, lai vēl pastiprinātu pārlieko kairināmību. Tieši tāpēc viņš arī neprasa nekādu cīņu pret citādi domājošajiem; viņa mācība neaizsargājas ne pret ko citu kā vien pret atriebību, nepatiku, ļaunatminību (“ienaids nedarīgs galu ienaidam” – visa budisma aizkustinošākais piedziedājums). Un tas ir pareizi: taisni šie afekti ir pilnīgi neveselīgi no diētisko pamatnolūku viedokļa. Garīgo nogurumu, ko Buda atrod cilvēkos un kas izpaužas pārāk lielā “objektivitāte” (tas ir individuālo interešu pavājinājums, pašlepnuma, “egoisma” zudums), viņs apkaro, stingri attiecinot uz personu arī garīgās intereses. Budas mācībā egoisms top par pienākumu; formulas “Viens pats ir svarīgs” regulē un ierobežo visu garīgo diētu (droši vien būs vietā atcerēties kādu atēnieti, kurš līdzīgā kārtā pieteica karu “tīrajam zinātniskumam” – Sokrātu, kurš personisko egoismu padarīja par morāles problēmu).

Curta que a vida é curta.

Posted in Valodas by MartinsWiki on aprīlis 15, 2008

Pietiek daudz runāt par valodu mācīšanos, jāsāk kaut kas darīt, tāpēc, esam izvēlējušies mācīties valodu pašmācības ceļā, piedāvāju arī jums, cilvēki kuriem ir interese, piesakās raksta komentāros. Tātad ja būs atsaucība, un pieprasījums, tad būs arī raksti blogā. Ja ne, tad nāksies mācīties vienam.

Redzēs kā viss izdosies, būs mērķis aizbraukt kaut kad, ja zināšu kādu vārdu. Tātad piesakās, kam ir interese.

Ā pavisam piemirsu, piedāvājums ir par portugāļu valodu, cik zinu, izmanto arī Brazīlijā, (Brazīlija ir īpaši vilinoša pēc filmas Turistas, iesaku)

Atmiņas tehnikas. Ceļojuma metode ( 4 )

Posted in Atmiņa by MartinsWiki on aprīlis 14, 2008

Šī metode ir pavisam vienkārša, pamatā ir maršruts, kuru pārzini ļoti labi, jo garāks un interesantāks, jo labāk zināsi un labāk varēsi asociēt. Princips līdzīgs kā iepriekšējās metodes. Tātad asociējam lietas ar esošajām. Šī metode ir ļoti efektīga, manuprāt, jo to varam viegli pielietot ikdienas dzīvē.

Par piemēru ņemam ceļu uz skolu. Mēs uz skolu ejam katu dienu pa vienu ceļu. Tātad pārzinam to kā savu roku. Jo labāk zinam, jo stiprākas atmiņas un sajūtas. Šai metodei var likt klāt arī citas piemēram alfabēta metodi (asociējot ar ielu nosaukumiem). Lai lietotu šo metodi efektīvāk, ieteicams mazliet sagatavoties, vēlreiz uzraksti visu maršrutu, visas lietas, ejot uz skolu tāpat nav ko darīt, tāpēc skaties, ievēro lietas, zīmes. Pēc tam varēsi asociēt piemēram ar vēsturi. (ejot uz skolu sanāk ka atkārtosi vēsturi), kad būsi skolā, un būs nepieciešama šī informācija, vienkārši ej cauri savam maršrutam, atceries katru sīkumu.

Tagad iepirkumu saraksts:
Tomāti, gurķi, olas, sāls, cepumi.

1.Kāpjot pa kāpņu telpu, eju garām sarkanai pastkastītei, sarkani tomāti jānopērk.
2.Zaļas miskastes, un luksaforā zaļais. Gurķi.
3.Braucot ar liftu atceramies anekdoti par virinātāju liftā, tātad jānopērk olas.
4.Ejot pa trotuāru, redzam smilšainas ielas, gandrīz kā sāls, jānoperk sāls.
5.Barona centra jumtiņš virs ieejas kā puse no cepuma, jānopērk cepumi.

Iespējas ir daudz un dažādas, man personīgi šī metode patīk, jo ir ļoti vienkārša un praktiska. Tāpēc vēlu veiksimi izmēģinājumos.

Sīkāk šeit.

Lifehacks

Posted in Pašizaugsme by MartinsWiki on aprīlis 13, 2008

Kas ir lifehacks?

Lifehacks no angļu valodas nozīmē dzīves uzlaušana. Precīzāks tulkojums būtu dzīves atklāšana.

Ikdienā bieži vien nepiedomājam pie daudzām sadzīviskām, sīkām, pat lielām lietām. Lifehacks ir iespēja uzlabot savu dzīvi, pamanīt to, kas nav pamanīts Tavā dzīvē līdz šim. Lifehacks ir visās dzīves jomās, tie var būt gan attiecībās, piemēram, kā uzsākt sarunu ar jebkuru cilvēku, gan piemēram kā mācīties efektīvi, kā iemācīties ātrlasīšanu, kā pagatavot ļoti ātri pankūkas un tamlīdzīgi. Iespējas ir ļoti daudz. Manuprāt katram cilvēkam ir iespēja attīstīt sevi, mēs neizmantojam savas spējas pilnvērtīgi, tā rezultātā netiekam labās skolās, neuzvaram olimpiādes un tamlīdzīgi. Ja lifehacks mums mācītu skolā, skolā kura mūs sagatavo dzīvei, tad mēs būtu daudz daudz gudrāki, apķērīgāki, loģiski domājoši cilvēki. Mēs runātu daudzās svešvalodās, rēķinātu dažādus sarežģītus uzdevumus.

Man prātu neatstāj ideja, par laimīgu, bagātu dzīvi. Es to vēlos, un tāpēc es to sasniegšu. Es spēju iztēloties to visu. Citi saka es esmu sapņotājs, piekrītu, tomēr tikai daļēji, esmu cilvēks ar bagātu iztēli. Un plašiem mērķiem. Ja jārunā par pilnveidošanos, tad atbalstu daudzpusīgu, jo cilvēks ir būtne, kas spēj domāt mācīties, attīstīties.

Lifehacks dod jaunu iespēju apgūt gan valodas, gan matemātiku, gan dzīvi. Principā tās var nosaukt par atziņām, kuras ir pamanītas, un izdarīti secinājumi, kas situāciju uzlabo, vai arī iesaka citiem.

Hakosim savu dzīvi ar vērienu, tas mums būs tikai par labu (par sliktu var nākt tikai necenšanās dzīvi uzlabot)