Argentīnas tango

Kas ir Argentīnas tango? Tango – tas ir… to ir grūti izteikt vārdos. Katram ir savi priekšstati par šo deju. Tomēr, šķiet, galvenā šīs dejas jēga ir improvizācijā un vienotībā, kurā rodas dzīva un neatkārtojama deja, bagāta ar sapratni, jutekliskumu, dzīvi un jēgu…

Tomēr tango – tā nav tikai nostaļģija. Tango var būt kaislīgs, pavedinošs, juteklisks. Mūzika un dejojošais pāris it kā izstaro intensīvu dramatisko enerģiju. Savukārt skatītāji, to vērojot, kļūst par jūtu pirmatnības izpausmes lieciniekiem. Tango pameta izaicinājumu visām dejam.

Lai nodejotu īstu tango, nav nepieciešams zināt ārkārtīgi daudz figūru, taču tehnikai un izpildījumam jābūt nevainojamiem. Lai tie ir tikai daži deju soļi, taču tiem jābūt muzikāliem un neatkārtojamiem. Jo īstais tango izpildījums ir vienlaicīgas kustības mūzikas ritmā, improvizācijas brīvība, partnera jušana un saprašana.

Jūs varat dejot to tango, kurš jums labāk tīk. Taču jāsāk, protams, ar galveno – ar sevis un otra izprašanu. Tas ļaus vēlāk atrast savu, ekskluzīvu un neatkārtojamu Argentīnas tango izpildījumu.

Ja vēlaties apmeklēt, pamācīties un uzdejot šo skaisto deju, tad paviesojieties pie profesionāļiem, kas jūs laipni sagaidīs un apmācīs:

Aigara Stirnas un Gintas Opmanes
Argentīnas tango deju studija
Rīga
e-pasti: aigars@tangostudio.lv,
aigars.stirna@inbox.lv,
ginta@tangostudio.lv

Žēl, ka tik maz, lai gan zinu, ka ir vēl dažas deju grupas vai apmācības centri, tik nespēju atrast.

Deja, dzīves sastāvdaļa…

Deja… Kas gan ir deja mūsdienu izpratnē?

Varu teikt tikai to, ka deja ir ķermeņa un jūtu izpausmes.

Ja kādam šķiet, ka deja tāds nieks vien ir, tad viņš smagi kļūdās. Atšķirībā no dejas veida, tiek nodarbināti vairāk muskuļu grupas nekā visu dienu sportojot. Iegūstam arī to, ka izskatamies graciozāki un neesam lieki nosvieduši laiku.

Dejas ir daudz un dažādas, izšķir vairākus tās veidus: tradicionālās, latīņamerikas, sporta dejas, rituālu dejas, kustību terapijas.

Svarīgākais, ko par deju vajadzētu atcerēties:

• deja kā saskarsme – visos laikos deja palīdz radīt kopības sajūtu – pārī, grupā, kultūrā;
• deja kā katarse – deja dod iespēju izlādēt fizisko un emocionālo sasprindzinājumu, atbrīvot no negatīvām emocijām;
• deja kā izpausme – deja izpauž emocijas, simbolus un idejas, un spēj sniegt cilvēciskās vienotības pārdzīvojumu;
• deja kā kultūras zīme – dod iespēju norādīt „kas es esmu” un „kāds es esmu” sociālās grupas, nācijas, kultūras ietvaros;
• deja kā transcendence – deja kā ekstātisks pārdzīvojums, kas pārkāpj Ego robežas un spēj izjust visuma kārtību.

Cerams, ka ieskatu Jums devu. Nākamais ieraksts par konkrētām dejām.

Vietas, kuras jāapskata ,jo tās drīz vairs nebūs

Ir vietas pasaulē, kuras jāapskata, kamēr viņas vēl ir. Jo pateicoties dabas katastrofām, globālajai sasilšanai un citām problēmām daudzas ievērojamas vietas var vairs nebūt uz zemes virsas.

Londona. Ja ūdens līmenis manāmi paaugstināsies, Temzas aizvari nespēs aizkavēt pilsētā plūstošās ūdens masas, un Londona būs zem ūdens

Nāves ieleja, ASV. Nāves ieleja ir karstākā, zemākā un sausākā vieta ASV. Ja globālā sasilšana skars šo vietu, tad tā vistiešākajā nozīmē būs Nāves ieleja.

Baikāla ezers, Sibīrijā. Tas ir pats vecākais ezers uz Zemes. Un šis ezers ar laiku cietīs no globālās sasilšanas.

Lielais barjerrifs, Austrālijā. Ja paaugstināsies ūdens temperatūra, mainīsies skābuma līmenis ūdenī, tas atstās negatīvas sekas uz koraļļiem.

Indija. Pēc lielajiem plūdiem pasaulē Indijā draud iestāties neatgriezenisks sausuma periods.

Tokija, Japāna. Zinātnieki apgalvo, ka Tokijā globālā sasilšana notiek piecas reizes straujāk nekā citur pasaulē. Jo dienā pilsēta sasilst un naktī nepaspēj atdziest.

Ja vēlaties apskatīt kādu no šīm vietām un es domāju, ka tas būtu jādara. Dariet to steidzīgi, kamēr vēl šis vietas ir!

Iemācies tulkot savus sapņus

Es zinu ko tu darīji šonakt! Tu sapņoji, šaubu nav! Ko iesākt ar saviem sapņiem, to gan zini vien pats.

Tu pagājušonakt nemaz nesapņoji?! Tu vispār sapņo ļoti reti?! Maldies! Sapņi mūs apciemo ik nakti vismaz divu stundu garumā, tikai reizēm mēs neatceramies neko, reizēm dažas detaļas. atmiņā paliek tas, ko apziņa ir gatava sastapties, bet aizmirstam to, par ko domāt nevēlamies. Cilvēki, kas pēc pašu domām, sapņo reti vai nekad, parasti tiecas dzīvē visu kontrolēt. Viņiem tas arī izdodas.

Ja spēj bieži atcerēties sapņus, tas ir labs emocionālā veselības rādītājs. Tu dzīvo pietiekami spontāni un radoši un esi kontaktā ar sevi. Tiesa gan, tas nenozīmē, ka tā dzīvot būtu vieglāk…

Ja sapņi nenāk paši, tos (pareizāk sakot-spēju tos atcerēties) var arī piesaukt, izvēloties tam pievērst uzmanību. Manuprāt, nav tā vērts iedziļināties sapņos, jo ikdienā, kad jau tāpat problēmu pāri galvai, šķiet tikai labi, ja izdodas pamosties bez sapņa. Bet ir teorija, ka, ilgstoši neuzklausot to, ko sapņos čukst zemapziņa, cilvēks var sākt slimot. Bet var arī apzināti sekot līdzi sapņiem, jo tie atklāj patiesību. Par to, kas šobrīd notiek ar tavu personību un tavu dzīvi. Vai tu jūties vairāk labi vai vairāk slikti?! Vai esi apmierināts ar savu darbu?! Cik veiksmīgas ir tavas attiecības?! Vai virzīties pretī mērķim, vai esi nonācis strupceļā?! Tie ir jautājumi, uz kuriem prāts ne vienmēr spēj sniegt īstās atbildes, sapņi gan.

Rodas jautājums ar ko sākt?! Sapirkties sapņu tulkošanas grāmatas?! Izpētīt arhetipu teorijas?! Iespējams viss, kas tev ir vajadzīgs, esi tu pats. Vai nebūtu lieliski, ja mēs sapņotu vārdos?! Ieslīgsti miegā, bet tur parādās uzraksts „Beidz gausties par dzīvi un vienreiz dari kaut ko!” Bet nekā, uzraksta vietā uzrodas kaudzēm tēlu, notikumu un emociju. Pastāv uzskats, ka visi tēli, ko redzam sapnī, esam mēz paši. Sapņi ir ļoti egoistiski, mēs nesapņojam ne par vienu citu. Jebkurš tēls ir ļoti cieši saistīts ar mums pašiem vai arī mēs paši. Ir vērts par to padomāt kaut vai tāpēc, ka parasti nosapņoto ar savi nesaistām. Iespējams, arī tas ir viens no psihes trikiem, kā izvairīties no tā, ko negribas atzīt ar prātu.

Ja sapņa atminējums nedodas rokā, bet tu to gribētu saprast, sapni pārdomā, lai atcerētos arī vēlāk, un vienkārši liec tam mieru. Atbildes var atnākt tad, kad to vismazāk gaidi, – tīrot māju, mazgājoties dušā vai ieraugot kādu lietu, kas atgādina redzēto. Ne tikai atbildes dēļ vien, bet arī iekšējā miera labad ir vērts izvēlēties zelta vidusceļu starp sapņu ignorēšanu un aizraušanos ar tiem. Tiem nevajadzētu kļūt par problēmu, kas pārāk nodarbina tavas domas, bet gan par palīgu problēmu risināšanā. Take it easy!

Pats cilvēks savu sapni tulko visprecīzāk. Lai ko tu sapņotu, pieņem to. Ļauj, lai sapnis dara savu darbu!

4 idejas, kā sapņus izmantot nomoda labā

Jo vairāk pievērs sapņiem uzmanību, jo skaidrāka arī nomoda dzīve, sāc saskatīt skaidrību, kas tev var palīdzēt, apzināti attīstot iztēli.

1. Ļauj, lai sapņi pieņem lēmumu prāta vietā.

Kad vakarā liecies uz auss, sapņos pamostas tava emocionālā pieredze kopā ar dienas atlikušo informāciju, kas iegūta nesen. Piemēram, jāpieņem svarīgs lēmums, sadarboties ar konkrētiem cilvēkiem vai ne. Ar prātu tu atceries visas sarunas un argumentus par un pret, bet zemapziņa ir fiksējusi vēl daudz ko citu, ķermeņa valodu, intonāciju u.c. Smadzenes pa nakti apstrādā visu informāciju, un no rīta viss šķiet skaidrāks. Gan sapnis var pateikt atbildi, gan sajūtas pamostoties.

2. Uztver sapņus kā resursus.

Kad miegā paveic kaut ko tādu, par ko jūties lepns, notici šai sajūtai! Viss tavs fizioloģiskais ķermenis un emocijas bijušas tajā iesaistītas, tas nozīmē, ka tā ir reāla tavas dzīves pieredze. Atsauc atmiņā uzvarētāja sajūtu tajās situācijās, kad tev jāpaveic kaut kas nozīmīgs, kas iepriekš iedvesis bailes.

3. Lai ko tu sapņotu pieņem to.

Ļauj, lai sapnis dara savu darbu! Piemēram, esi salauzis kāju un sapņo, ka dejo naktsklubā. Ja sapnis nesaskan ar realitātē iespējamo, tas nenozīmē, ka acumirklī jāapslāpē sapņa nestās pozitīvās emocijas un jāsāk sevi žēlot. Tavai psihei droši vien ir vajadzīgs tāds sapnis, vēlmes, lai kāda būtu tā atbilstība realitātei, ir jāapmierina un nedrīkst slēpt savas vēlmes.

4. Nosapņo citu risinājumu.

Reizēm pēc pamošanās pietiek pagriezties uz otriem sāniem un gulēt tālāk, lai sapnis turpinātos. Bet tai mirklī tu vari sapni pavērst citā virzienā, tātad, kādu vēlies. Tas ir tāpat kā ar fantazēšanu, ja tu iepriekš esi izfantazējis, kāda varētu būt, piemēram, uzstāšanās lielas auditorijas priekšā, iztēle nogludina tev ceļu. To pašu izdara pārveidotie sapņi, kuros gan ir liela apziņas klātbūtne, bet tas nekas, savu darbu tie paveic.

Ja pēc sapņa pārņem impulss kaut ko radīt, uz priekšu! Sapnis tevi var iedrošināt, iespējams pat atklāt kādas radošās spējas, un ir grēks to palaist garām. Ja arī neradīsi šedevru, tu gūsi apstiprinājumu savai varēšanai. Tas, ko radi, var būt saistīts ar sapņoto, bet tikpat labi sapnis varbūt vienkārši atraisījis enerģiju, kuru vērts likt lietā.

Tas viss kopā dzīvei var piešķirt aizraujoša piedzīvojuma garšu.