Vai catar coquinho.

Nedaudz par ticējumiem un reliģiju.

Posted in Veselība by Growthacker on Jūlijs 31, 2008

“Ja melns kaķis pārskrien pār ceļu, tas nav uz labu, var būt nelaime”

Māņticība ir aizspriedumi, kuri veidojas tad, kad cilvēki novēro parādības, kurām nespēj rast cēloņus vai arī savu nezināšanu dēļ nespēj izskaidrot un tādēļ šīs parādības tiek uzskatītas pa nākotnes vēstnešiem. Māņticīgi cilvēki arī mēdz nesāt sev līdzi dažādus talismanus, veikt dažādus it kā maģiskus žestus, kas pēc viņu domām nes veiksmi.

Lasot kādu grāmatu radās domas par to, cik lielu uzmanību pievēršam māņticībai un ticībai. Ikdienas steigā izlasam horoskopus, paklausamies vecmāmiņu pareģojumus par laiku un tamlīdzīgi.

Bet varbūt mēs pievēršam parāk mazu uzmanību tam? Ko jūs domājat par baznīcām? Kāpēc tādas ir uzceltas?

Manuprāt ar māņticību un tamlīdzīgām lietām saskaramies ik uz soļa. Viena no visspilgtākajām lietām (man) ir reiz vecmāmiņas mācītais. “Kad piedalās bērēs un zārku ienes kapsētā, jāiet ir iekšā pa lielajiem vārtiem aiz zārka, bet kad nāk no kapsētas ārā, tad nekad neiet pa lielajiem vārtiem, ja iešot pa lielajiem, tad var gadīties, ka visai drīz tiksi nests pa lielajiem vārtiem iekšā”. Manuprāt šādas un vēl daudz citādākas lietas ir sastopamas ik uz soļa. It kā jau esam moderni cilvēki, tāpēc šādām lietām neticam, bet ja nu tomēr? Vai ir vērts riskēt? Vēl ļoti zināmi ticējumi par kāzām. Līgavainis nedrīkst redzēt līgavas kleitu pirms kāzām, tad neizdosies laulība. Diezgan nopietnsa arguments, lai nebūtu vēlme riskēt. Tomēr, lai kā reizēm gribētos ticēt šādām lietām, galvenā vaina ir mūsu prātos. Ja mēs ,piemēram, pārkāpjam kādu no ticējumiem un mēs to darām apzināti, tad ikdienā rodas baiļu sajūta, ka tik tas nenotiek, un tā kā mēs par to nemitīgi domājam, tad tas arī mēdz piepildīties.

Ja runājam par reliģiju un ticību. Līdz šim biju diezgan neitrāls. Tomēr, lai cik dīvaini tas būtu, sāku saprast kāpēc ticība, jeb reliģija būtu nepieciešama vismaz man. Relīgijas pamatideja cik noprotu ir ticēt, ticēt sev, ziedot sevi kam augstākam, dzīvot garīgi pilnvērtīgu dzīvi. Protams varbūt ko svarīgu arī nenosaucu, tomēr, manuprāt, tas ir svarīgākais. Reliģija dod ticību jeb spēku, kas ļauj izmantot prāta pilnību. Nevajag arī mani pārprast, nedomāju, ka ,piemēram, Dievs pēķšņi nometīs man naudas maisu vai pilnīgu laimi visai dzīvei, nekas tāds nonotiks, tomēr ticība un cerība, augsti mērķi noved mūs pie rezultāta. Ja es izmantojot ticību un piemēram bībeli spēju rast mieru no ikdienas saspringtās dzīves, tad tas ir ļoti būtiski. Kā zināms enerģija valda visapkārt, visas lietas sastāv no enerģijas. Ja cilvēks dzīvo harmonijā ar dabu un visu pārējo, tad citas lietas nav nepieciešamas.

Pret baznīcām, man iebildumu nav. Ideāla auksta vieta, kur censties saklausīt kā klusums kliedz. Tumsa, klusums un aukstums rada tādu miera sajūtu, kuru ieskrienot baznīcā nevar sajust. Tomēr baznīcu greznums man rada divejādas domas. Ieejot nežēlīgi greznajā Vatikāna baznīcā, rodas pretīga sajūta, kur viņi ir ieguvuši tādas bagātības? Tas ir vergu darbs, cilvēku nodokļi, cilvēku asinis. Ja par to nedomājam, tad pozitīvais ir tas, ka baznīcas greznumu var izbaudīt jebkurš iedzīvotājs, nabags vai bagāts baznīcā viņš var ieiet.

Ja jāaizdomājas kāpēc es šo visu rakstu, tad zināmā mērā tas ir pozitīvās un diezgan lielās enerģijas pieplūdums, ko guvu lasot Vinsenta Pīla grāmatu “Pozitīvās domāšanas spēks”. Interesanta grāmata. Iesaku.

Tas cik daudz ticam vai neticam ir atkarīgs no katra paša. Tomēr pareizi veidota ticība mūsdienu pasaulē var būt ļoti noderīga. Tā var rast mieru, harmoniju un disciplīnu cilvēka ikdienā. Ne velti minēju disciplīnu – regulāra ticība, un regulāri rituāli noved pie disciplīnas. Pilsētas sienās dzīvojošajiem derētu atcerēties, kas ir patiesas dzīves vērtības, patiess skaistums, un saprast to, novērtēt un paturēt prātā, tas var noderēt.

Viena atbilde

Subscribe to comments with RSS.

  1. horninc said, on Augusts 8, 2008 at 11:38 priekšpusdienā

    Reliģijas pamatideja ir rast dzīvei jēgu un sakārtot savu pasauli dzīvojot pēc dieva baušļiem. Tās ideja ir pieņemt ko neticamu lai rastu sevī ticību sev, un pasaulei un atklātu ka tikai tad kad Tu esi ielikts dieva noteiktajos rāmjos Tu beidzot sajūties pa īstam dzīvs un brīvs.


Komentēt

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: