Atveries jaunajam.

Atveries jaunajam

Darīt dažādas atšķirīgas, pat komiskas lietas ir labs veids, kā vingrināt savu prātu un ieraudzīt pasauli, kurā dzīvojam, citādāku. Pat viena stunda aktīvas smadzeņu darbības un jaunas pieredzes gūšana cilvēku var padarīt gudrāku, kreatīvāku, sabiedriskāku un atklāt jaunus domāšanas virzienus. Šeit ir tikai dažas no daudzām aktivitātēm, kuras var stimulēt tavu smadzeņu darbību. Galvenā atslēga ir būt atvērtam jaunai pieredzei un vēlme iemācīties domāt citādāk, apgūt jaunas domāšanas metodes, tikai tad tev izdosies.

Soļi

1.Dažādi nodarbini savas ausis. Pamēģini klausīties citādāku mūziku, tādu, kuru tu parasti neklausītos, piemēram, Classical, J-Rock, Rap, Afroamerican, Industrial, vai citus žanrus. Nav svarīgi tas, lai tev šī mūzika uzreiz iepatiktos/patiktu. Vari klausīties radio staciju, kuru agrāk neklausījies.

2.Attīsti savu redzi dažādos veidos. Aizej uz lētu vai bezmaksas izstādi. Pat, ja tu to neuzskati par pietiekami labu, kvalitatīvu mākslu, tomēr tā var būt redzi attīstoša un liks tev padomāt.

3.Kamēr tu gaidi(rindā pie kases, kafejnīcā, reklāmas pauzē), rēķini, mēģini sīki atcerēties šodienas notikumus. Tu vari, piemēram, iegaumēt skaitļa pi ciparus, atcerēties visus bijušo klasesbiedru vārdus, skaitīt alfabētu no beigām, dublēt skaitļus galvā.

4.Piedalies neparastās aktivitātēs. Palūdz kādam, lai tas tev iemāca nirt, izej pirmās palīdzības kursus, studē lietišķās etiķetes pamatus, svešvalodas vai pat meteoroloģiju – tas viss tev noderēs. Ja tev patīk riteņbraukšana, saplāno jaunu maršrutu vai spontāni dodies ārā no pilsētas. Neaizmirsti paķert kaimiņu līdzi, ja mūzikas atskaņotājs nedarbojas!

5.Skaties tādu žanru filmas, no kurām tu parasti izvairies, piemēram, šausmu filmas, dokumentālās filmas. Bet atceries – esi atvērts visam jaunajam.

6. Risini krustvārdu mīklas vai pievērsies sudoku.

Kas patiesībā ar mums notiek, kamēr mēs guļam?

Mēs zinām, ka mūsu organisma funkcijas palēlinās, un dienas beigās mēs sākam justies noguruši un jūtam, ka mūsu enerģijas līmenis ir zemāks, nekā dienas laikā. Tad mēs ejam gulēt, aizveram acis un nākamā lieta, ko mēs dzirdam ir modinātājpulkstenis no rīta.

Taču patiesībā, laikā, kad mēs esam aizmiguši, mūsu smadzenes ir ļoti aktīvas – gandrīz tik pat aktīvas, kā tad, kad esam nomodā. Normālā miega modelī mēs izejam cauri divām fāzēm:

Dziļā miega fāze iestājas pusstundu pēc tam, kad organismas ir pilnībā relaksējies un mēs aizmiegam. Šī fāze ilgst aptuveni 40 minūtes. Šīs aktīvās fāzes laikā noris lielākā daļa no sapņiem, pārējās mūsu ķermeņa kustības ir pilnībā rimušās.

Ātrā miega fāze, kad  tavas smadzenes apstrādā visu sajūtu informāciju, kas saņemta iepriekšējā dienā.

Mēs pieredzam šīs miega fāzes vairākas nakts miega laikā. Ja mēs pamostamies ātrā miega fāzes laikā, mēs iespējams labāk atceramies redzētos sapņus. Dziļā miega fāze kļūst progresīvi īsāka un miegs uz nakts beigām kļūst vieglāks.

Jo garākas ir dziļā miega fāzes, jo labāk mēs jūtamies nākamajā dienā, tāpēc ka ir saražots pietiekošs STH-somatotropīns daudzums, ir vitāli svarīga tavam organismam. Šis hormons padara tavu ķermeni noturīgu pret stresu un sasprindzinājumu, kas var rasties dienas laikā.

Dabiski līdzekļi pret galvassāpēm

Tu iedzēri aspirīnu jau pirms stundas, bet galva joprojām pulsē – ko nu? Trīs jauni pētījumi liecina, ka bez medikamentiem ir arī citi veidi, kā uzveikt sāpes.

1.    Iztēlojies savu mīļāko ēdienu. Fantazēšana par ēdienu uzlabo garastāvokli un mazina spriedzi, un tas var ievērojami atvieglot galvassāpes.

2.    Padzeries. Pie pirmajām galvassāpju pazīmēm nekavējoties izdzer glāzi ūdens (vai divas). Šāda taktika pusstundas laikā palīdzēja atvieglot sāpes vismaz 65% respondentu.

3.  Vingro. 45 minūšu treniņi un 15 minūšu atelpa pēc tiem divreiz nedēļā ievērojami atvieglo migrēnas galvassāpes.

 

 

 

5 iemesli, kādēļ trenēties no rītiem

Kad ir vislabākais laiks treniņam – rītā, pusdienlaikā vai vakarā?! Lielākoties neesam fiziski aktīvi, jo mums nepietiek gribasspēka un neatlaidības, lai gan visbiežākā atruna ir laika trūkums. Kādēļ treniņš no rīta ir daudz efektīvāks un, kā atrast laiku fiziskajām aktivitātēm katru mīļu dienu:

1. Organizē savu laiku un ieplāno treniņu.

Ja pietrūkst laika treniņam pēc darba, jo ir jāpagūst paveikt vēl daudzus ikdienas darbus mājās, un tā vietā, lai vakarā dotos uz sporta zāli, tu noguris iekrīti gultā, tev ir jāvelta laiks fiziskajām aktivitātēm no rīta.

ASV veiktais pētījums parādīja, ka 90% no cilvēkiem, kuri trenējas regulāri, sporto pirms došanās uz darbu. Tas ļauj pavadīt pēcpusdienu pēc sirds patikas, jo šajā dienā ķermeni jau ir kārtīgi izkustējies.

2. Vielmaiņa nepielāgojas automātiski.

No rīta piemostoties tu parasti iztīri zobus, ātri apēd brokastis un steidzies uz skolu, darbu. Vai pa to laiku esi paspējis pamosties? Tu varbūt, taču tava vielmaiņa pilnīgi noteikti – nē!

Tagad iedomājies citu scenāriju. Rītā tu piecelies, nomazgājies, 30 minūtes trenējies un tad apēd veselīgas brokastis.

Tas nozīmē, ka esi kā nākas sagatavojies darba dienai, kā arī sadedzinājis papildus kalorijas vēl pirms izgājis no mājas.

3. Tev ir izvēle, būt pūcei vai cīrulim.

Tici, vai nē, bet tev ikdienas cikls norit noteiktā kārtībā. Sagrozi savu dienas kārtību un nomaini nakts nomodu pret rīta fiziskajām aktivitātēm. Tu būsi pārsteigts, cik ātri pielāgosies tavs ķermenis. Varbūt jaunais ritms tev pat patiks vēl vairāk?! Ja nepamēģināsi, tad tu arī neuzzināsi!

4. Treniņš no rīta uzlabos naktsmieru.

Rīta treniņš ne tikai sagatavo ķermeni ikdienas izaicinājumiem un trenē sirdi, bet arī palīdz sagatavoties atpūtai vakarā.

Cilvēki, kuri trenējās no rīta, guļ ciešāk, nekā tie, kuri trenējas pēcpusdienā.

5. Rīta treniņš ir labāks, nekā rīta kafija.

Cik tasīšu kafijas tev ir jāizdzer, līdz tu beidzot atverat acis? Lai gan izmalkot rīta kafiju ir daudz vienkāršāk, arī rīta treniņš tevi uzmodinās. Vēl jo vairāk – pētījumi ir pierādījuši, ka treniņš palīdz attīrīt domas un paaugstina koncentrēšanās spējas līdz pat 10 stundām pēc fiziskajām aktivitātēm.

Tavām smadzenēm ir nepieciešams skābeklis, nevis kofeīns. Tādēļ, lai uzmodinātu smadzenes, sameklē savus skrienamos apavus, nevis vāri rīta kafiju. Ja tu to paveiksi, labāk spēsi koncentrēties un visas darba dienas laikā būsi daudz produktīvāks.

Kā atrast laiku rīta treniņam?

Tas ir vienkārši. Aizej gulēt 1 stundu agrāk un uzstādi modinātājpulksteni pus stundu ātrāk, nekā parasti. Tādējādi tu gulēsi par 30 minūtēm ilgāk un tev būs vēl 30 minūtes laika fiziskajām aktivitātēm.

Rūpes par labu atmiņu

Sliktai atmiņai ir daudz cēloņu: novecošana, dzirdes, redzes un citu maņu orgānu darbības traucējumi, problēmas, kas saistītas ar smadzeņu asinsriti, arī emocionāli satracinājumi, ko rada ikdienas spriedze, nepareizs dzīvesveids – gan pārāk aktīvs, gan pārāk pasīvs, centieni uzņemt pārmērīgi lielu informācijas daudzumu, reizēm atsevišķu medikamentu lietošana. Bet atmiņu iespējams uzlabot un attīstīt praktiski jebkurā vecumā.

• Lai kaut kas paliktu atmiņā, tas ir jāiegaumē. Ja regulāri rodas jautājums „kur es liku mašīnas atslēgas?”, tad jājautā vai tu vispār pievērsi uzmanību tam, kur šīs atslēgas novietoji, vai varbūt tajā brīdī domāji par kaut ko pavisam citu?! Atmiņa nav vainīga, ja mēs nekoncentrējamies un neiegaumējam vajadzīgo informāciju.
• Atkārtošana tiešām zināšanu māte. Pierādīts, ka visvairāk informācijas tiek aizmirsts tūlīt pēc materiāla apguves. Lai tā nenotiktu, informācija pēc kāda laika ir jāatkārto.
• Smadzenēm jāļauj sagremot uzņemto informāciju. Informācija labāk paliek atmiņā, ja tā ir izprasta, nevis mehāniski iekalta. Jo nesaprotamāki un neinteresantāki šķiet fakti, jo īsāku laiku cilvēks tos spēj paturēt prātā. Un vēl, ja viņš vēl nav īsti paguvis iegaumēt uzzināto informāciju, kad jau tiek pasniegta jauna, tad iepriekšējā informācija daļēji vai pat pilnīgi tiek aizmirsta.
• Smadzenēm vajadzīgs pilnvērtīgs miegs. Dienā apgūtā informācija pa nakti nostiprinās. Smadzenes to saliek pa plauktiņiem, un otrā rītā cilvēks spēj uzzinātos faktus skatīt jaunā gaismā, atrast negaidītus risinājumus problēmām, kas vakar šķita nepārvaramas. Ne velti mēdz teikt, ka rīts gudrāks par vakaru.
• Dod atmiņai darbu, neļauj tai ierūsēt. Jau Senajā Ēģiptē un Indijā ieteica slimniekiem katru dienu apgūt ko jaunu – lasīt, rēķināt vai risināt atjautības uzdevumus, visu laiku par kaut ko domāt. Risini krustvārdu mīklas, rēbusus, dažādus loģikas uzdevumus, spēlē šahu, kārtis, galda spēles. Tas aktivizēs atmiņu un uztur prātu možu.
• Katru dienu nedaudz raksti un lasi. Zināmu labumu atmiņai dod jebkura lasāmviela. Ja nav laika izlasīt rīta laikrakstu, iepazīsties kaut vai ar virsrakstiem. Vakarā izlasi, piemēram, kādu nodaļu no romāna vai īso stāstu. Pēc pusstundu ilgas lasīšanas ieturi pauzi un pārdomā izlasīto. Tad tas labāk paliks atmiņā. Raizēm izvēlies tekstus, kas satur ļoti daudz grūti pagūstamas un svešas informācijas, tas atmiņai nāks par labu.
• Kad vien iespējams, apgūsti jaunas iemaņas. Arī jauns mobilais tālrunis, dators ar atšķirīgu klaviatūru vai kāda sadzīves tehnikas ierīce šim nolūkam var lieliski noderēt. Pievērst uzmanību dažādiem jauniem vārdiem un terminiem, kas ienākuši apritē, noskaidro un iegaumē, ko tie nozīmē. Arī tālruņa numuru, durvju koda vai bankomāta PIN koda ielāgošana kaut ko dod. Arī svešvalodu, rokdarbu, floristikas vai citi praktiski kursi šai ziņā ir apsveicami.
• Arī dzīves sīkumos gādā par daudzveidību. Izrādās, ka jebkuri pieradumi, kas padara mūsu darbības automātiskas, vienlaikus arī palēnina galvas smadzenēs notiekošos procesus. Savukārt ikdienas rutīnas mainīšana liek smadzenēm pārslēgties no automātiskām darbībām uz sarežģītāku un strādāt intensīvāk, līdz ar to uzlabojas arī atmiņa. Nav vajadzīgas kardinālas pārmaiņas, pietiek palaikam pamainīt maršrutu pa kuru dodies uz veikalu, skolu, darbu, pārlikt aproci vai pulksteni no vienas rokas uz otru nomainīt kancelejas piederumus un nieciņus uz sava darba galda utt.
• Padari kaut ko ar otru roku. Ja esi labrocis, mēģini kādreiz iztīrīt zobus, sapogāt pogas vai veikt kādu tamlīdzīgu darbiņu ar kreiso roku, ja esi kreilis – ar labo. Tas liks aktivizēties un apgūt jaunu informāciju tiem smadzeņu apvidiem, kas parasti šajās darbībās nav iesaistīti.
• Atmiņu attīsta ceļošana. Ceļojumā smadzenes visu laiku uztver jaunu informāciju , darbojas visas piecas maņas – tu vienlaikus uztver ne vien stāstīto informāciju, bet arī ainavas smaržas, krāsas utt. rezultātā atmiņai ir ko darīt.
• Mākslas baudīšanas palīdz prāta vispusīgai attīstībai. Vērojot vienu mākslas darbu, prātā ataust daudzi agrāk gūti informatīvie priekšstati, cilvēks atceras, ko šai sakarā kādreiz redzējis, mācījies vai lasījis, un saista to visu loģiskā sistēmā.
• Mūzikas klausīšanās pozitīvi ietekmē ilglaicīgo atmiņu, kritiskās domāšanas spēju un pat domāšanas ātrumu. Atklāts, ka klasiskā mūzika un džezs veicina analītiskās prāta spējas. Ļoti labs treniņš atmiņai ir kāda mūzikas instrumenta spēles apguve.
• Dārzkopība attīsta atmiņu, veicina abstrakto telpisko domāšanu, krāsu uztveri un labu gaumi, kā arī sniedz daudz pozitīvu emociju.
• Esi fiziski aktīvs. Nav tik būtiski, kādu kustības veidu cilvēks izvēlas, galvenais, lai aktivitāte būtu, asinis riņķotu un smadzenes saņemtu barības vielas, tad arī atmiņa darbosies labāk.
• Dejošana ir īpaši ieteicama, jo sniedz ne tikai fizisku slodzi, bet arī pati par sevi nostiprina atmiņu, cilvēkam iegaumējot dejas soļus un to secību, attīsta kustību koordināciju, ļauj atraisīties un atbrīvoties no kompleksiem.
• Neticami, bet fakts: atklāts, ka atmiņas uzlabošanā palīdz acu grozīšana – 30 sekundes jāskatās abām acīm reizē te pa labi, te pa kreisi. Izpētīts, ka šīs darbības aktivizē tos pašus smadzeņu apvidus, kas atbildīgi par atmiņu.

Atmiņa ir viena no tām organisma funkcijām, kurai vajadzētu pievērst krietni lielāku uzmanību, nekā mēs esam pieraduši darīt.