Atveries jaunajam.
Atveries jaunajam
Darīt dažādas atšķirīgas, pat komiskas lietas ir labs veids, kā vingrināt savu prātu un ieraudzīt pasauli, kurā dzīvojam, citādāku. Pat viena stunda aktīvas smadzeņu darbības un jaunas pieredzes gūšana cilvēku var padarīt gudrāku, kreatīvāku, sabiedriskāku un atklāt jaunus domāšanas virzienus. Šeit ir tikai dažas no daudzām aktivitātēm, kuras var stimulēt tavu smadzeņu darbību. Galvenā atslēga ir būt atvērtam jaunai pieredzei un vēlme iemācīties domāt citādāk, apgūt jaunas domāšanas metodes, tikai tad tev izdosies.
Soļi
1.Dažādi nodarbini savas ausis. Pamēģini klausīties citādāku mūziku, tādu, kuru tu parasti neklausītos, piemēram, Classical, J-Rock, Rap, Afroamerican, Industrial, vai citus žanrus. Nav svarīgi tas, lai tev šī mūzika uzreiz iepatiktos/patiktu. Vari klausīties radio staciju, kuru agrāk neklausījies.
2.Attīsti savu redzi dažādos veidos. Aizej uz lētu vai bezmaksas izstādi. Pat, ja tu to neuzskati par pietiekami labu, kvalitatīvu mākslu, tomēr tā var būt redzi attīstoša un liks tev padomāt.
3.Kamēr tu gaidi(rindā pie kases, kafejnīcā, reklāmas pauzē), rēķini, mēģini sīki atcerēties šodienas notikumus. Tu vari, piemēram, iegaumēt skaitļa pi ciparus, atcerēties visus bijušo klasesbiedru vārdus, skaitīt alfabētu no beigām, dublēt skaitļus galvā.
4.Piedalies neparastās aktivitātēs. Palūdz kādam, lai tas tev iemāca nirt, izej pirmās palīdzības kursus, studē lietišķās etiķetes pamatus, svešvalodas vai pat meteoroloģiju – tas viss tev noderēs. Ja tev patīk riteņbraukšana, saplāno jaunu maršrutu vai spontāni dodies ārā no pilsētas. Neaizmirsti paķert kaimiņu līdzi, ja mūzikas atskaņotājs nedarbojas!
5.Skaties tādu žanru filmas, no kurām tu parasti izvairies, piemēram, šausmu filmas, dokumentālās filmas. Bet atceries – esi atvērts visam jaunajam.
6. Risini krustvārdu mīklas vai pievērsies sudoku. (vairāk…)
Kad viss ir beidzies
Attiecību būšanai ir tāda dīvainība, kurai galarezultāts, pat iepriekš prognozēts, var izrādīties pavisam savādāks nekā plānots…
Ja skaidrs, ka kopā būšana nesanāks, tad jāšķiras un viss. Tāds “kaķa astes stiepšanas” variants neder… Ja nav, tad nav…
Aiziet prom ir grūti. Viss ir tik pierasts un izveidojusies pat noteikta rutīna ar attiecīgo cilvēku, bet reizēm vajag drosmi, lai visu izbeigtu un vienkārši dzīvot tālāk.

Neviens no mums nav ideāls, tāpēc savu otro pusīti nevajadzētu censties pārveidot pēc saviem ieskatiem, bet gan – mācīties no viņa, pieņemt to labo, kas viņā ir, saskatīt labās īpašības un censties paskatīties uz to daudz savādākām acīm. Divu vienādu cilvēku nav! Bet tomēr par spīti visam, savus partnerus mēdzam idealizēt un pieprasīt no tiem visnekļūdīgāko rīcību. Ja kaut kas nenotiek pēc mūsu prāta, liekas, ka viss ir galīgi garām un strīdi ir neizbēgami. Daudzos gadījumos to var norakstīt uz rakstura īpatnībām un dažādiem ieradumiem, kurus mēs akceptējam, taču līdz zināmai robežai. Māksla ir mācēt otru cilvēku pieņemt tādu, kāds viņš ir. Mēs esam radīti, lai ikviens otru papildinātu, lai būtu komanda un cīnītos kopā, jo ar bēgšanu problēmas neatrisinās.
Pārtraukt attiecības ir grūti, jo pieķeršanās, kopdzīve, nākotnes plāni. Turklāt sajūta, kad attiecības ir beigušās, ir nojauta, ka kaut kas ļoti būtisks trūkst, kaut kas tāds, ko atgūt nav iespējams, jo tas ir saplīsis.
Tas ir pats zemākais noskaņojuma punkts, kuram vienkārši jātiek pāri, ja ir kaut kādas sāpes, tad tās ir jāizsāp. Apkārt ir daudz tuvu cilvēku, kas grib un centīsies palīdzēt, kad tas būs nepieciešams, vajag tikai uzrunāt viņus. Pēc smaga kritiena zemāk vairs nav kur krist, iespējams tikai kāpt uz augšu.
Bet patiesībā jau tas viss atkarīgs no pašiem, no tā cik liela vēlme uzturēt tās attiecības, kā sākumā.
Mīli cilvēku tādu, kāds viņš ir, bet nevis tādu, kā tu viņu iedomājies.
B. Strafovs ir teicis: „Nav nekā tāda, ko cilvēka sirds nespētu saprast, ir tikai lietas, ko cilvēka prāts atsakās pieņemt.”
Kas patiesībā ar mums notiek, kamēr mēs guļam?
Mēs zinām, ka mūsu organisma funkcijas palēlinās, un dienas beigās mēs sākam justies noguruši un jūtam, ka mūsu enerģijas līmenis ir zemāks, nekā dienas laikā. Tad mēs ejam gulēt, aizveram acis un nākamā lieta, ko mēs dzirdam ir modinātājpulkstenis no rīta.

Taču patiesībā, laikā, kad mēs esam aizmiguši, mūsu smadzenes ir ļoti aktīvas – gandrīz tik pat aktīvas, kā tad, kad esam nomodā. Normālā miega modelī mēs izejam cauri divām fāzēm:
Dziļā miega fāze iestājas pusstundu pēc tam, kad organismas ir pilnībā relaksējies un mēs aizmiegam. Šī fāze ilgst aptuveni 40 minūtes. Šīs aktīvās fāzes laikā noris lielākā daļa no sapņiem, pārējās mūsu ķermeņa kustības ir pilnībā rimušās.
Ātrā miega fāze, kad tavas smadzenes apstrādā visu sajūtu informāciju, kas saņemta iepriekšējā dienā.
Mēs pieredzam šīs miega fāzes vairākas nakts miega laikā. Ja mēs pamostamies ātrā miega fāzes laikā, mēs iespējams labāk atceramies redzētos sapņus. Dziļā miega fāze kļūst progresīvi īsāka un miegs uz nakts beigām kļūst vieglāks.
Jo garākas ir dziļā miega fāzes, jo labāk mēs jūtamies nākamajā dienā, tāpēc ka ir saražots pietiekošs STH-somatotropīns daudzums, ir vitāli svarīga tavam organismam. Šis hormons padara tavu ķermeni noturīgu pret stresu un sasprindzinājumu, kas var rasties dienas laikā.
Dabiski līdzekļi pret galvassāpēm
Tu iedzēri aspirīnu jau pirms stundas, bet galva joprojām pulsē – ko nu? Trīs jauni pētījumi liecina, ka bez medikamentiem ir arī citi veidi, kā uzveikt sāpes.

1. Iztēlojies savu mīļāko ēdienu. Fantazēšana par ēdienu uzlabo garastāvokli un mazina spriedzi, un tas var ievērojami atvieglot galvassāpes.
2. Padzeries. Pie pirmajām galvassāpju pazīmēm nekavējoties izdzer glāzi ūdens (vai divas). Šāda taktika pusstundas laikā palīdzēja atvieglot sāpes vismaz 65% respondentu.
3. Vingro. 45 minūšu treniņi un 15 minūšu atelpa pēc tiem divreiz nedēļā ievērojami atvieglo migrēnas galvassāpes.
5 iemesli, kādēļ trenēties no rītiem
Kad ir vislabākais laiks treniņam – rītā, pusdienlaikā vai vakarā?! Lielākoties neesam fiziski aktīvi, jo mums nepietiek gribasspēka un neatlaidības, lai gan visbiežākā atruna ir laika trūkums. Kādēļ treniņš no rīta ir daudz efektīvāks un, kā atrast laiku fiziskajām aktivitātēm katru mīļu dienu:

1. Organizē savu laiku un ieplāno treniņu.
Ja pietrūkst laika treniņam pēc darba, jo ir jāpagūst paveikt vēl daudzus ikdienas darbus mājās, un tā vietā, lai vakarā dotos uz sporta zāli, tu noguris iekrīti gultā, tev ir jāvelta laiks fiziskajām aktivitātēm no rīta.
ASV veiktais pētījums parādīja, ka 90% no cilvēkiem, kuri trenējas regulāri, sporto pirms došanās uz darbu. Tas ļauj pavadīt pēcpusdienu pēc sirds patikas, jo šajā dienā ķermeni jau ir kārtīgi izkustējies.
2. Vielmaiņa nepielāgojas automātiski.
No rīta piemostoties tu parasti iztīri zobus, ātri apēd brokastis un steidzies uz skolu, darbu. Vai pa to laiku esi paspējis pamosties? Tu varbūt, taču tava vielmaiņa pilnīgi noteikti – nē!
Tagad iedomājies citu scenāriju. Rītā tu piecelies, nomazgājies, 30 minūtes trenējies un tad apēd veselīgas brokastis.
Tas nozīmē, ka esi kā nākas sagatavojies darba dienai, kā arī sadedzinājis papildus kalorijas vēl pirms izgājis no mājas.
3. Tev ir izvēle, būt pūcei vai cīrulim.
Tici, vai nē, bet tev ikdienas cikls norit noteiktā kārtībā. Sagrozi savu dienas kārtību un nomaini nakts nomodu pret rīta fiziskajām aktivitātēm. Tu būsi pārsteigts, cik ātri pielāgosies tavs ķermenis. Varbūt jaunais ritms tev pat patiks vēl vairāk?! Ja nepamēģināsi, tad tu arī neuzzināsi!
4. Treniņš no rīta uzlabos naktsmieru.
Rīta treniņš ne tikai sagatavo ķermeni ikdienas izaicinājumiem un trenē sirdi, bet arī palīdz sagatavoties atpūtai vakarā.
Cilvēki, kuri trenējās no rīta, guļ ciešāk, nekā tie, kuri trenējas pēcpusdienā.
5. Rīta treniņš ir labāks, nekā rīta kafija.
Cik tasīšu kafijas tev ir jāizdzer, līdz tu beidzot atverat acis? Lai gan izmalkot rīta kafiju ir daudz vienkāršāk, arī rīta treniņš tevi uzmodinās. Vēl jo vairāk – pētījumi ir pierādījuši, ka treniņš palīdz attīrīt domas un paaugstina koncentrēšanās spējas līdz pat 10 stundām pēc fiziskajām aktivitātēm.
Tavām smadzenēm ir nepieciešams skābeklis, nevis kofeīns. Tādēļ, lai uzmodinātu smadzenes, sameklē savus skrienamos apavus, nevis vāri rīta kafiju. Ja tu to paveiksi, labāk spēsi koncentrēties un visas darba dienas laikā būsi daudz produktīvāks.
Kā atrast laiku rīta treniņam?
Tas ir vienkārši. Aizej gulēt 1 stundu agrāk un uzstādi modinātājpulksteni pus stundu ātrāk, nekā parasti. Tādējādi tu gulēsi par 30 minūtēm ilgāk un tev būs vēl 30 minūtes laika fiziskajām aktivitātēm.